top of page

Hofavarts (hovawart)

Hofavarts pirmo reizi pieminēts rakstos jau 1210.gadā. Tomēr pēc viduslaiku beigām, hofavartu populācija palēnām samazinājās - sadzīves apstākļi, pārmaiņas un hofavartu kā darba suņu izmantošana karos atstāja negatīvu ietekmi uz hofavartu populāciju.19.gs pašā sākumā sakumā strauju popularitāti piedzīvoja vācu aitu suņi, kas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc hofavarti jau 20.gs sākumā bija praktiski izzuduši.

Tomēr uzņēmīgi cilvēki, šķirnes entuziasti nolēma mēģināt glābt šo suņu šķirni. Šī cilvēku grupa apbraukāja visas lauku sētas Vācijas tumšajos mežos (Black Forest), lai atrastu vēl atlikušos hofavartu suņu šķirnes pārstāvjus. Pateicoties ļoti uzmanīgai šķirnes atjaunošanas programmai, procesā izmantojot Ungāru kuvasus, Ņūfaundlendus, Vācu aitu suņus, Leonbergerus, Bernes kalnu suņus un pat Āfrikas savvaļas suņus, 1922.gadā Vācijas audzētāju reģistrā tika piereģistrēts pirmais hofavartu kucēnu metiens. 1937. gadā hofavarts tika atzīts par oficiālu šķirni.

Hofavarts ir vidēji liela auguma atlētisks darba suns ar vidēju temperamentu, nosvērts, drosmīgs un lojāls savai ģimenei, piesardzīgs pret svešiniekiem. Hofavarts viegli apgūst komandas un vēlas strādāt kopā ar savu saimnieku.

Hofavarta spalva ir vidēji gara, pavilna nav ļoti izteikta. Lai arī apmatojums ir garš, tas ir viegli kopjams.

Hofavartiem ir pieļaujamas trīs krāsas - zeltaina (blond), melna (black) un melna ar lāsumiem (black&tan). Ir pieļaujami nelieli baltas krāsas laukumi uz krūtīm un pirkstiem.

FCI standarts

Kontakti

 

Kamēr mūsu lapa ir izstrādes stadijā, aicinām sazināties par Jums interesējošiem jautājumniem:

m. tel: +371 2647 8262 (LV, ENG, RUS)

email: hovawartlv@gmail.com

  • Hovawarts in Latvia
bottom of page